Valdošo Aprindu Aiziešana No Demokratiskajam Parmainam

Meness un gaisma atviz udeni, ka bakas metot gaišas takas cauri naktij, un visapkart valda tads miers un klusums… Laidies leja!Kaijas nekad nelido tumsa! Ja tev butu paredzets lidot tumsa, tev butu acis ka pucei! Tev smadzenu vieta butu shemas! Tev butu piekuna isie sparni!

Nakti, simt pedu augstuma, Džonatans Livingstons Kaija satrukas. Pagaisa vina sapes, pagaisa vina apnemiba. Ta ir atbilde!Kads es esmu bijis nejega! Viss, kas man vajadzigs, ir mazs, siks sparninš, viss, kas man vajadzigs, ir pieklaut lielako sparnu dalu sev klat un lidot tikai ar pašiem sparnu galiem!

Džonatans Kaija samiedza acis pret veju un lavas liksmei. Pec pašu omoniešu teikta, braucot garam Iekšlietu ministrijai uz viniem ticis šauts gan no ekas augšejiem staviem, gan no Bastejkalna puses. Ministrijas eku tovakar apsargaja Bauskas milicijas darbinieki, kas ari apgalvo, ka nezinami kaujinieki iekluvuši ministrijas eka caur jumtu. Iespejams, tieši vini šava uz omoniešiem, izprovocedami tos uzbrukumam ministrijai.

Attelos pa kreisi – Ministrijas aizstavjiem truka municijas, tapec pec apmeram stundu ilgas kaujas omoniešiem izdevas ielauzties ministrijas eka. Panirgajušies par ievainotajiem ekas aizstavjiem un nolaupijuši ministrija esošos ierocus, omonieši devas uz LKP Centralkomiteju pie Alfreda Rubika. Sencenko, civiliedzivotaji B. Dmitrenko, J. Zelcs, R. Laucis, J. Mezaks, D. Ozols, A. Lai gan tam nav dokumentalu pieradijumu, apšaude, visticamak, krita ari viens no uzbrucejiem.

Attela pa kreisi – atvadišanas no omoniešu upuriem pie Brivibas pieminekla; attelos pa labi – ziedi kritušo pieminai pie Iekšlietu ministrijas augša un Bastejkalna apakša. Ka izriet no bijušo omoniešu liecibam, ierindas kaujinieki visticamak neko nezinaja par gatavoto provokaciju. Nozimiga starpposma populacija; šo socialo slani galvenokart parstav videjie un mazie pilsetas un ciema ipašnieki.

Tas ir loti neviendabigs un pastavigi atrodas atdališanas procesa; daudzi no šis grupas periodiski papildina proletariskos un daleji proletariskos slanus. Vietejas buržuazijas specigas pretestibas del Tapat ka iepriekš, monopola buržuazija saglaba savu dominejošo stavokli valsti. Valdošo aprindu aiziešana no demokratiskajam parmainam, kas registretas pecrevolucijas konstitucija, saasina škiru cinas kanalu Portugale. Ir ieverojami palielinajusies darba masu politiska aktivitate, it ipaši stradnieku škiras, no kuram dažas aptver vismaz?

Arodbiedribu kustiba piedalas vairak neka 2 miljoni darbinieku. Iedzivotaju sadalijums Portugale ir nevienmerigs. Videjais blivums bija Sadalijuma nelidzsvarotibu pastiprina iekšeja migracija, kas jo ipaši ir saistita ar sezonalo atvalinajumu ražas novakšanai graudu un vinkopibas regionos, zveju un pagaidu darbu pilsetas. Daži migranti pastavigi uzturas jaunas vietas, ipaši pilsetas.

Par to liecina urbanizacijas process. Pilsetu iedzivotaju skaita pieauguma temps ir lielaks neka visparejais iedzivotaju skaita pieauguma temps. Portugales pilsetas ir apdzivotas vietas, kuras ir 2-2,5 tukstoši cilveku vai vairak; Bieži vien mazo pilsetu pilsetu iedzivotaji ar lauksaimniecibu nesabojajas. Saskana ar No tiem 16 ir no 10 lidz 20 tukstošiem, 10 no 20 lidz 50 tukstošiem, un tikai 7 pilsetas – vairak neka 50 tukstoši cilveku.

Jaunie veco lielo pilsetu rajoni, it ipaši piejuras un balneologiskie kurorti, valsts turisma kompleksi, krasi izcelas ar modernu izskatu. Visvairak tas attiecas uz Portugali, mazam pilsetam, kuras ir mazak par 10 tukstošiem iedzivotaju. Šadas pilsetas centra parasti ir mazs laukums vai galvena iela ar visam neaizstajamajam laicigajam un religiskajam celtnem, turigako iedzivotaju majam. Šis mazas pilsetas medz veikt pagastu centru, kas apkalpo blakus esošos lauku rajonus, administrativas funkcijas.

Administrativas funkcijas parasti veic ari videja lieluma pilsetas ar iedzivotaju skaitu lidz 50 tukstošiem, tacu jau rajonu un provincu centri. Lauku apmetnes dažos valsts apgabalos ieverojami atškiras viens no otra, tas ir atkarigs no dažadam socialajam attiecibam ciemata un no dabas apstakliem. Portugale ir rupniecibas un lauksaimniecibas valsts.

Starp arvalstu kapitalisma valstim tas kopa ar Griekiju ienem vienu no pedejam vietam ekonomiskas attistibas zina nacionala kopprodukta un kopeja apjoma zina rupniecibas ražošanu, ka ari ienakumus uz vienu iedzivotaju. Portugales ka mazas valsts ar šauru iekšejo tirgu ekonomika ir loti atkariga no globala tirgus apstakliem. Areja tirdznieciba ienem nozimigu vietu ekonomika.